Rīt, 25. jūlijā tiks atklāts Mākslas festivāls “Cēsis 2020”, kura uzmanības fokusā šogad ir skaņa, lai COVID-19 pēckrīzes laikā, kad taktilās maņas ir ierobežotas, trenētu klausīšanās un sadzirdēšanas prasmes.
Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā no 25. jūlija līdz 28. augustam būs skatāma vizuālās mākslas izstāde “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam”, kurā piedalīsies mākslinieki Kaspars Groševs, Pēteris Līdaka, Artūrs Punte & Jēkabs Voļtovskis, Krišs Salmanis, Kristaps Ģelzis & Ģirts Bišs (kuratores: Daiga Rudzāte, Žanete Skarule). Izstāde atklāj skaņas daudzietilpīgo dabu un teju bezgalīgi daudzveidīgo ietekmi cilvēka iztēles laukā, vienlaikus pievēršot uzmanību tam, cik ietekmīga telpas sastāvdaļa ir tās skaņa, kļūstot par asociatīviem nospiedumiem atmiņā. Robeža starp realitāti un iztēli ir ļoti trausla. Ekspozīcijas naratīvs iecerēts kā savstarpēji papildinošu pieredžu kopums, kur katrs nākamais eksponāts savā veidā turpina iepriekšējā aizsākto stāstu. Izstādē iekļauts arī skaņas objekts “Planētas detokss un dziedināšana”, kas tapis sadarbībā ar mākslas un kultūras portālu Arterritory.com un veltīts lielajiem jautājumiem, kurus aktualizējusi krīze. Būtiski uzsvērt, ka lielākā daļa no izstādes objektiem radīti īpaši ekspozīcijai “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam”. Izstādes scenogrāfiju veido Martins Vizbulis.
Mākslinieks Kaspars Groševs izstādei radījis jaundarbu - multimediālu instalāciju “Cita istaba”. “Cita istaba” būvē piesātinātu, iegremdējošu un skanisku vidi, kas nomoda sapnī atklāj mākslinieka pieaugšanas un sevis apzināšanās fragmentāru kolāžu. Darba skaniskā telpa caurausta ar kasešu atskaņotājiem, analogiem un digitāliem sintezatoriem, CD pleijeriem, ritmiskām cilpām nepārtraukti nobīdoties un atrodoties nemitīgā savstarpējas mijiedarbības procesā, pakāpeniski mainoties līdz ar istabu.
Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā pagalmā uzstādīts Kristapa Ģelža un un Ģirta Biša septiņus metrus augstais objekts “Kancele”, kas pirmsākumos radīts projekta “Mans Doms” ietvaros Rīgas Doma dārza galerijā 2013. gada rudenī un tika nominēts Purvīša balvai 2015. Instalācija - ventilators simbolizē grēku atlaišanu un iespēju izglābties. Šī būs iespēja ikvienam izstādes apmeklētājam izsūdzēt grēkus ar mobilā telefona starpniecību.
Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā skatāms arī Kriša Salmaņa jaundarbs “Sānskats” (animācija/video). “Pirms diviem gadiem uztaisīja nelegālu publisko skulptūru Omahas centrā, ASV. Tā bija iecerēta kā tipiska Rietumu kultūras zīme – sarkans, ģeometriski abstrakts veidojums, kas atrodams katrā pilsētā un kam neviens nepievērš uzmanību. Tiktāl izdevās lieliski, pat zemes īpašnieks to ievēroja un lika novākt tikai pēc krietna mēneša. Pa to laiku es ik vakaru novēroju skulptūru, jo gribējās redzēt, ko tā dara, kad apkārt neviena nav. No iegūtā foto materiāla sanāca piecu minūšu animācija. Līdztekus ierakstītā skaņa mani neapmierināja, tādēļ darbu nepabeidzu. Tikai nesen sapratu, kam šajā filmā jāskan,” stāsta Krišs Salmanis.
Artūrs Punte un Jēkabs Voļatovskis festivālā piedalās ar skaņas instalāciju cikla četriem objektiem “Izmisuma apoloģija”. Dažādās formās izvītās tērauda spirāles un stikla caurules ļaus saklausīt konkrētas, abstraktas un iedomātas skaņas, signālus, frekvences un vibrācijas. Katrs izstādes objekts savā veidā norāda uz robežām, ar kurām cilvēkam jārēķinās objektīvās realitātes nepastarpinātā izzināšanā. Darbus caurvij ierobežojumu motīvs – iemācīšanās šos ierobežojumus pieņemt, bet vēl labāk – izmantot. Visi sērijas darbi vēršas pie pašiem skaņas pamatelementiem – pie frekvences un amplitūdas –, mākslinieciskā iemiesojumā aktualizējot viļņu mehānisko dabu.
Uz Cēsu Laikmetīgās mākslas centra jumta terases vēju ķers Pētera Līdakas lielformāta kinētiskais objekts “Vēja grābslis”, kas nemitīgi kustēsies un, vējam spēlējoties ap tā formām, ģenerēs dažādas skaņas, ļaujot novērot, kā mainās vēja emocijas, cik patiesībā vēja plūsma ir mainīga un dažāda, kā tā iekustina un katrai formai piešķir kādu noteiktu skaņu.
No 25. jūlija līdz 28. augustam koncertzālē “Cēsis” būs skatāma konkursa SEB stipendija glezniecībā finālistu darbu izstāde “Dienaskārtība”. Finālistu četrinieku veido jaunie gleznotāji: Madara Kvēpa, Laura Veļa, Ingrīda Ivane un Jānis Šneiders. Izstādes kuratore Inese Rozentāla.
Katru gadu SEB stipendijas konkursam ir kāda noteikta tēma. Studentu uzdevums ir tēmas aktualitāti atspoguļot mākslas darbā. 2020. gada konkursa tēma bija dienaskārtība, vedinot studentus kritiski un analītiski domāt par mediju ietekmi uz personisko un sabiedrisko domu, raudzīties, kā ziņas un sociālie tīkli nosaka auditorijai par ko, nevis ko domāt. Žūrijas komisijas izvēlētie četri mākslinieki savos darbos ietver identitātes un laika jēdzienus, kā arī atspoguļo savu cilvēcisko stāvokli ikdienas steigā.
“Ar SEB bankas atbalstu arī ikgadējā Latvijas Mākslas akadēmijas SEB stipendijas izstāde bija skatāma attālināti un tā bija vīrusa izplatības laikā pirmā digitālā izstāde. Šobrīd, jau uz festivāla laiku Cēsīs, mums ir iespēja labākos no labākajiem atvest arī uz Cēsīm. Festivāla izstādes atklāšanas dienā mēs ar prieku arī paziņosim SEB stipendijas ieguvēju,” norāda SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.
Festivāla atklāšanas diena noslēgsies Gaujas krastos Žagarkalna kempinga pludmalē ar muzikāli performatīvu piedzīvojumu “Kamēr...upē”. Jauniešu koris “Kamēr...” un tā mākslinieciskais vadītājs un diriģents Aivis Greters pēc ilgāka pārtraukuma atsāk koncertdzīvi un savā 30. gadu jubilejas vasarā uzstājas Cēsu Mākslas festivāla atklāšanas koncertā ar īpašu a cappella programmu.
“Šī reize būs unikāls notikums kora “Kamēr…” attiecībās ar Cēsu Mākslas festivālu. Līdz šim vienmēr esam bijuši daļa no kāda lielāka iestudējuma, piemēram, piedalījušies “Vestsaidas stāsta” un “Porgija un Besas” lielformāta uzvedumos ar orķestri. Bet šoreiz esam gandarīti, ka mums dota iespēja būt pašā uzmanības centrā, sniedzot a cappella koncertu festivāla atklāšanas dienā,” stāsta Aivis Greters.
Garais klusēšanas periods ir ļāvis smelties iedvesmu Latvijas dabas skaistumā, par ko mūzikā radoši izteikušies izcili latviešu mūsdienu komponisti: Pēteris Vasks, Ēriks Ešenvalds, Rihards Dubra, Andris Dzenītis, Selga Mence, Valts Pūce u.c.
“Tematiski par programmas atslēgas vārdu esam izvēlējušies dabu, kas atbilst arī koncerta neparastajai norises vietai. Visas programmā iekļautās dziesmas ir tieši vai netieši dabas iedvesmotas.
Man svarīgi šajā pasākumā piedāvāt klausītājiem nevis tikai tīru a cappella dziedājumu, bet īpaši izcelt dažādos solistu tembrus, balsu krāsas, jaunos talantus, kuru mūsu korī tiešām netrūkst.
Ļoti ceru, ka laika apstākļi šajā vakarā būs labvēlīgi. Nedaudz var līt, tas mūs nebiedē, galvenais – lai vējš būtu saudzīgs gan pret klausītājiem, gan dziedātājiem!” piebilst Aivis Greters.
“Pārsteidzošā kārtā mums ir izdevies noorganizēt festivālu tikpat bagātu programmas ziņā, kā tas ir bijis katru gadu, ar vizuālo sadaļu ne mazāku kā citus gadus, ar pilnu muzikālo programmu, ieskaitot lielo koncertu Pils parkā, ar kino seansiem un ar teātra Grand Prix skati. Un, galvenais, nekas no tā nebūs attālināti un digitāli. Viss būs klātienē un ar īstiem mākslas darbiem un notikumiem, bet maksimāli ievērojot piesardzības pasākumus un norādes, kas no valsts un epidemiologu puses dotas kultūras pasākumu rīkotājiem. Pateicoties mūsu partneru un atbalstītāju stabilitātei un ticībai, un ar maksimālu atbildības sajūtu pret sabiedrības veselību, centīsimies pamazām atgriezties mākslas un mūzikas pasaulē, kas līdz šim bijusi ‘iesaldēta’,” šī gada programmu piesaka Juris Žagars.
Cēsu Mākslas festivāls notiek ar patrona SEB bankas, festivāla ģenerālsponsora Latvijas Mobilā Telefona, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Cēsu novada domes, Koncertzāles “Cēsis”, kā arī a/s Latvenergo un a/s Latvijas Gāze atbalstu.
Biļetes pieejamas Biļešu Paradīze tirdzniecības vietās visā Latvijā un internetā www.bilesuparadize.lv.
Mediju kontaktiem:
Mairita Brice
Cēsu Mākslas festivāla sabiedrisko attiecību vadītāja
Tālr. 29216158
E-pasts: Mairita.brice@hotmail.com
Comments